Lēmums par bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” būvniecību Latvijas PSR tika pieņemts 1979. gada rudenī. No četrām izvērtētajām vietām – Tukums, Sigulda, Ērgļi un Daugavpils – par piemērotāko tika atzīta Gaujas senlejas Pirtnieka krauja Siguldā, kur dabīgais reljefs vislabāk atbilda nepieciešamajiem parametriem.

Projektēšanu uzticēja Rīgas projektēšanas institūtam “Latgiproprom”, un darbu vadīja arhitekts Viktors Rimša. Projektēšanas komandā strādāja arī arhitekti Arvīds Purgailis un Māris Jostins, galvenais projekta inženieris Miervaldis Dzirnieks un projektētājs Anatolijs Romanovs. Trases konfigurācijas pamatā bija PSRS kamaniņu izlases trenera Valda Tilika skices, kas noteica tās novietojumu kalna nogāzē.
Virāžu ģeometrijas un trajektoriju precīzos aprēķinus veica Leipcigas Sporta objektu zinātniski tehniskais centrs (Wissenschaftlich-Technisches Zentrum für Bauwesen Leipzig). Projektēšanas komandu vadīja inženieris Udo Gurgels, kurš vēlāk piedalījās vairāku olimpisko trašu izstrādē. Siguldas trase kļuva par nozīmīgu posmu šādu būvju projektēšanas metodikas pilnveidē.
Būvdarbus īstenoja Latvijas PSR celtniecības uzņēmumi, savukārt virāžu betonēšanā tika piesaistīti Dienvidslāvijas uzņēmuma “Graming” speciālisti, kuriem bija pieredze olimpiskās trases būvniecībā Sarajevā. Projekts prasīja īpašu precizitāti – bija jāstabilizē nogāze un jānodrošina dzelzsbetona konstrukciju un dzesēšanas sistēmas nevainojama darbība.

1986. gada 28. decembrī tika atklāta pirmā bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” kārta – aptuveni 1000 metru garš posms ar 13 virāžām no sieviešu starta vietas. Tā kļuva par pamatu bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” turpmākajai attīstībai kā nozīmīgam renes  sporta centram Baltijā, lai šodien būtu jau starptautiski nozīmīga renes sporta treniņu un sacensību vieta amatieriem un pasaules mēroga sportistiem.